Laivu maršruti pa Daugavu no kempinga “Kārkļu osta”

1. Kokneses pilsdrupas.

Viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā bija Kokneses pils. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība šeit uzsākta 1209.gadā, neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietināto Kokneses pilsētu tai līdzās. Kokneses pils pamesta pēc vareno rietumu torņu uzspridzināšanas 1701.gadā un līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas drupas. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas ūdens sasniedzis pils pamatus. Viena no ainaviskākajām vietām starp divām upēm Pērsi un Daugavu.  

Attālums no kempinga „Kārkļu osta” ~4,5km. Var apskatīt arī no ūdens, izbraucot no kempinga ar laivu. (braucot ar motoru ~30 min. uz vienu pusi).

2. Līkteņdārzs.

Likteņdārzs ir dabā veidots simbols tautas nemitīgai atjaunotnei un izaugsmei – te satiekas gan cilvēka, gan valsts pagātne, tagadne un nākotne.

Likteņdārzā apvienojas izcila vides arhitektūra ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu. Tautas dārzu veido ābeļu aleja un bruģakmens ceļš, kas ved uz ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, Saieta nams, Virtuālā ekspozīcija un Lielais kalns. No skatu terases paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu un Kokneses baznīcu. Ikvienu sagaida Sirdsakmens un citi objekti.

Attālums no kempinga „Kārkļu osta” ~4km. Var apskatīt arī no ūdens, izbraucot no kempinga ar laivu. (braucot ar motoru ~25 min. uz vienu pusi).

3. Staburags un Vīgantes parks.

Vīgantes parkā apskatāma Staburaga appludinātajai klintij veltītā piemiņas zīme „Dieva auss”, skulptūra „Daina”, dienliliju dārzs, Staburaga saieta nams ar izstādēm. „Dieva auss”atklāta 2003.gadā Staburagam, kas 8 metru dziļumā pazuda zem ūdens. „Dieva ausī” jāčukst sava vēlēšanās, tad tā piepildīsies. Vīgantes parkā iespējams apmeklēt arī P.Barisona lapenīti, kur izvietotas ziņas par komponistu, viņa daiļradi, dziesmu svētku tradīciju.

Īpaši vērīgi laivotāji pa ceļam var ieraudzīt arī “Mazo Staburagu”.

Attālums no kempinga „Kārkļu osta” ~5,5km. Ērti var piebraukt ar laivu.

4. Krustalīča un kraukļa klintis.

Krustalīča klints – 2022.gada ģeovieta ir Latvijā garākais dolomīta atsegums. Klintis stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos upes krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā.  Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 metru  dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2–4 m augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas, tomēr aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses  braucot ar laivu.

Attālums no kempinga „Kārkļu osta” ~10km

5. Sēlpils pilskalns ar viduslaiku pilsdrupām.

Mūsdienās Sēlpils pilskalns un Sēlpils pilsdrupas atrodas uz šauras un neapdzīvotas salas Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņsalas. Arheoloģiskajos izrakumos šeit tika iegūtas Latvijā vissenākās liecības par cilvēku – vācu mūra pils un sēļu koka pils slāņos bija iejauktas krama šķilas, kasīkļi un bultu uzgaļi, kas pēc formas attiecināmi uz paleolīta jeb senākā akmens laikmeta beigu posmu (datējami ar apmēram 9.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras). Sēlpils sala atkarībā no ūdenslīmeņa atrodas līdz 2 m virs ūdens, garumā var sasniegt līdz 150m.

Vislabāk objektu var apskatīt piebraucot ar laivu.

Attālums no kempinga „Kārkļu osta” ~12km.

6. Altenes pilsdrupas (zem ūdens)

Rakstītos avotos pils pirmoreiz minēta 1408. 14. gadsimtā. Ar 1,3 metrus biezo un aptuveni 10 metrus augsto mūri aizsargāto pili ordenis izmantoja gan kā militāru atbalsta punktu, gan arī apkārtnes zemnieku turēšanai paklausībā. 

19. gs. otrajā pusē un 20. gs. pirmajā pusē Altenes pilsdrupas Daugavas senlejas krastā bija populārs tūrisma apskates objekts. 1956. gadā Altenes pilsdrupu mūrus uzspridzināja.

Pirms Pļaviņu HES ūdenskrātuves appludināšanas Altenes pilsdrupās notika arheoloģiskie izrakumi. Pilsvietā atrasti ieroči (dzelzs stopu bultas, bruņu cepure, dunči, utt.), kā arī atklāta īpatnēja apkures sistēma pils telpu apsildīšanai ar silto gaisu.

Altenes pilsdrupas atkarībā no ūdenslīmeņa atrodas vai pilnībā zem ūdens, vai pie zema ūdens līmeņa Daugavā var redzēt vecās pagrabu arkas.

Vislabāk objektu var apskatīt piebraucot ar laivu.

Attālums no kempinga „Kārkļu osta” ~1,5km.